Notikumi

Video atskats no ciemošanās Ērgļos:

2. dienu pārgājiens

Mūsu klubā nu jau kā tradīcija kļuvis rudens pārgājiens skolēnu brīvlaikā. Kad visi ceļa meklētāji
oficiāli atbrīvoti no skolas un mājasdarbiem, laiks iziet dabā un apskatīt Latvijas mežus. Šoreiz pārgājiens bija citādāks, nekā citus gadus. Kādēļ? Jo tas ilga divas dienas! Neuztraucieties, kopā noietais kilometru skaits nepārsniedza 20 km un bērni dabūja arī atpūsties un nakti pavadīt siltā vietā.
Ceļš mums sākās Nurmos, kur pārgājienu sākām klusi un uzmanīgi šķērsojot savvaļas zirgu teritoriju,

cenšoties tos nenobiedēt, kas mums arī diezgan labi izdevās. Tālāk devāmies cauri mežam, cauri pļavām un pāri grāvīšiem. Pirmās dienas lielākais piedzīvojums bija palikt sausiem, jo ceļu atrast palīdzēja norādes uz kokiem, tomēr no gaisa ik pa brīdim pilināja diezgan stipras lietus lāses. Par laimi, mums visiem bija līdzi lietusmētelīši, zem kuriem paglābāmies no slapjuma. 

Pa ceļam mūsu direktors Dāvis un viņa sieva Ieva bija mums sagatavojuši uzdevumus un kontrolpunktus, kuriem veiksmīgi tikām cauri, lai gan dažkārt tas likās neiespējami.Vismīļākais  kontrolpunkts tomēr mums nemainīgi kā katru gadu ir pusdienu pauze, kuras laikā sasildījāmies dzerot termosos līdzi paņemto tēju un ēdot sviestmaizes.

Sasnieguši pārgājiena pirmās dienas galamērķi, atviegloti nopūtāmies tiklīdz, kā ieradāmies Udzēnu viesu namā un tur ieraudzījām kuramies krāsniņas, kamīnu un pat pirtiņu. Tas nu gan nozīmēja kārtīgu sasildīšanos pēc slapjā pārgājiena! Mēs visi slapjās zeķes, slapjās bikses, cepures, cimdus un zābakus salikām pie siltās plīts mūrīša, lai nākamajā rītā dotos tālāk ceļā ar sausām kājām. Tā nu vakaru pavadījām sildoties pirtiņā un sildoties sarunās pie tējas un galda spēlēm.
   

Nākamās dienas rītā, sausām drēbēm un kājām, devāmies ceļā. Šoreiz bērniem tika iedota karte, uz kokiem nebija norāžu un komandām pašām bija jāatrod pareizais ceļš. Pirms iziešanas kopīgi
pielūdzām, sapratuši, ka nevēlamies vēl vienu dienu izlīt, jo lielākajai daļai lietusmētelīši iepriekšējā dienā bija saplīsuši, un vairs nebija, kur patverties. Paldies Dievam, lietus piles mūs baidīja tikai pāris
minūtes pašā sākumā! Tomēr izturību gan nācās pārbaudīt, jo bijām nedaudz noguruši no pirmās dienas, un otrajā dienā bija jāsakopo visas zināšanas un spēks, lai pareizi saprastu karti un neapmaldītos mežā. Vai mēs apmaldījāmies? Nu,

nedaudz. Bet vai tad tas būtu īsts pārgājiens bez kārtīga izaicinājuma? Pavisam nejauši mēs nonācām purvā. Tur pavadījām kādas 45 minūtes, mēģinot atrast labāko izeju. Dūša lielai daļai jau bija papēžos  (pat skolotājiem), kad visur, kur paveras skats, bija redzams vien purvs. Tomēr Ieva mūs ļoti gudri izvadīja cauri purvam, palīdzot gan bērniem, gan pieaugušajiem trīcošām kājām lekt no viena akača uz otra, lai pēc iespējas sausāki tiktu ārā no purva. Arī šajā dienā mums bija sagatavoti interesanti uzdevumi, kur mums tika iedota krāsu palete, un dabā bija jāatrod attiecīgās krāsas materiāli. Tas bija aizraujoši, gluži kā meklēt apslēptos
dārgumus!

Tomēr pārgājiena lielākais piedzīvojums bērnus sagaidīja pašās beigās: govju fermas apmeklējums! Bijām ciemos pie Ievas klasesbiedra, kuram pieder zemnieku saimniecība "Tiltgaļi" , kurā uzzinājām, kā top piens, cik
bieži slauc govis un ko tās ziemā ēd, redzējām gan mazas, gan lielas govis, un piedzīvojām, kā mūsu klātbūtnē piedzimst mazs telēns! Par prieku šim lieliskajam notikumam, visi kopā varējām mazajam telēnam izdomāt vārdu. Tā nu bērni telēnu nosauca vārdā Altra. Redzējuši, kā norit ikdiena lauku
fermā, devāmies atpakaļ uz pilsētu. Visi pārguruši, tomēr šīs atmiņas būs neaizmirstamas!

Šis pārgājiens mums visiem bijis ļoti aizraujošs piedzīvojums! Tomēr, jāpaņem līdz arī pāris mācības nākamajam gadam:
1. Kājas ātri paliek slapjas, ja nav piemērotu apavu.
2. Pārgājienā roltonu nekad nevar būt par daudz.
3. Divu dienu pārgājienā nepieciešami divi pāri zeķu, divi pāri cimdu, divi lietusmētelīši un divi
pāri apavu.

4. Pusdienu pauzē vislabāk sasildīties var ar siltu tēju termosā.
5. Kad nonākam strupceļā, komandai jādarbojas kopā, lai atrastu pareizo ceļu.
6. Vislabākais veids, kā šķērsot neskaitāmus slapjus grāvjus, ir padot otram roku.
7. Īsts ceļa meklētājs izvēlas ko? Grūtāko!

To kā mums gāja var aplūkot arī video->

2015/2016. m.g atskats

Gada sirds darbs 

Vienreizēja iespēja noskatīties nometnes izrādi kopumā. 

 

TED nometne Nīderlandē- 26.07.-06.08.2014.

Mūsu kluba lielās dāmas – Ieva, Madara, Emīlija un Maija – šogad devās ne tikai uz vienu Ceļa Meklētāju nometni, bet gan uz veselām divām! Šī otrā bija nevis vietēja mēroga, bet gan starptautiskā Trans – Eiropas Divīzijas Ceļa Meklētāju nometne Nīderlandē. Tajā piedalījās 2300 dalībnieki, neskaitot apkalpojošo personālu. Latvijas delegācija sastāvēja no 106  cilvēkiem, kas šķiet daudz. Toties mums būtu grūti pārspēt pārstāvjus no Apvienotās Karalistes, kuri sastādīja ielāko daļu no visiem dalībniekiem.

Arī šī bija visnotaļ aizraujoša nometne, ko tādu galvenokārt padarīja daudzie un dažādie cilvēki no citām valstīm, kuriem blakus dzīvojām visu nedēļu. Šī nometne tomēr krietni atšķīrās no Latvijas nometnes. Un es nedomāju tikai ar cilvēku un tautību skaitu. Šeit visi dalībnieki tika iedalīti 5 lielās grupās pēc krāsām, kas bija uz viņu dalībnieku aprocēm. Šīs krāsas noteica kurā no 5 zonām attiecīgajā laikā jādodas uz aktivitātēm. Divu stundu laikā bija iespēja apmeklēt visas atbilstošās zonas aktivitātes. Nometnes tēma bija „More to Explore”, kas dalībniekus aicināja pētīt dziļāk.

Sanāksmes gan notika tikai vienreiz dienā, vakarā, bet patīkami bija katru vakaru uz skatuves redzēt latviešus – ik vakaru Latvijas „teātra komandai” (Ingas, Edgara un Agra sastāvā) bija atvēlētas 10 minūtes priekšnesumam. Tas bija kaut kas spēcīgs, kas aizskāra ne vienu vien skatītāju.

Šī nometne daudziem bija kas jauns. Ir taču tik lieliski, ja arī ārzemēs vari vienkārši atrast draugus un justies kā mājās!

Maija

Latvijas CM nometne Āraišos- 06.07.-13.07.2014. 

Šis gads Latvijas CM nometnē bija īpašs – kā jau katrs. Šogad nometnē bija ap 620 dalībniekiem visas nedēļas garumā, bet nedēļas nogalē vēl vairāk. Pirmo reizi Latvijas CM vēsturē tika piedzīvota TIK liela nometne. Šis bija arī gads, kad nometnes dalībniekus varēja iepriecināt, pārsteigt un aizraut nometnes teātris par Apustuļu darbiem. Nometnes tēma bija „Liecinieki” un arī rīta nodarbības, ne tikai teātris, bija par šo drosmes tēmu.

Kā vienmēr, bija iespējams apmeklēt dažādas nodarbības, bet pirmo reizi tās bija tik plašā piedāvājumā – no alpīnisma līdz putniem, no suņiem līdz apsveikuma kartiņām, no airēšanas (ko vadīja mūsu kluba vadītāji) līdz attiecībām starp pretējiem dzimumiem. Mūsu klubā bija arī kādi nometnes dalībnieki, kas pirmo reizi sastapās ar Ceļa Meklētāju kustību. Bet tomēr bija arī kas tāds, kas bija kā laba un „garšīga” tradīcija – mūsu pavārīte Sigita. Viņa mūs nudien lutināja ar dažādiem gardiem ēdieniem un našķiem, kas, protams, nebūtu izdevies tik veikli bez mūsu lieliskajām virtuves palīdzēm – Zanes un Ingas.
Šī bija skaista un aizraujoša nometne tikpat skaistā un gleznainā vietā!

Maija

Nometens bildes var apskatīt galerijā.

Nometnes video atskatu skatīt zemāk:

Pārgājiens gar Amatu - 20.10.2013.

    Nedaudz vēsajā svētdienas rītā 5 Ceļa meklētāji un 4 viņu skolotāji devās uz Cēsu pusi- Amatas upi. Pārgājiens sākās no pagrieziena uz viesu namu Billes un turpinājās līdz Zvārdes iezim, kopumā mērojot aptuveni 13 km. Pārgājiena laikā bija jūtama Dieva apsardzība, jo dažviet ceļš gar upi izbeidzās nogruvumu dēļ un dažviet nācās rāpties kraujā. Neiztikt bez traumām, bet, paldies Dievam, nekas nopietns.

        Skolotājs Dāvis pastāstīja kā rīkoties ar kompasu, kā noteikt debespuses bez komposa palīdzības un ko darīt, ja esi apmaldījies. Galamērķī bija jāveic pēdējais uzdevums- jāizveido ugunskurs! Tas bērniem patika vislabāk. Katrs varēja demonstrēt savas prasmes un zināšanas kā tik pie situma. Kad nu tas ir iegūts sākas jaukākā daļa- mierīgu pusdienu ieturēšana un čilošanas ap ugunskuru.

Bildes meklēt galerijā:
Neliels ieskats pārgājienā vērojams video:

Uzņemšanas ceremonija 21.09.2013.

Lai gan 21. septembris no rīta šķita drēgns, 7. draudzes telpās valdīja prieks un satraukums. Lielā diena 8 CM kandidātiem nu bija klāt - uzņemšana. Visai draudzei dievkalpojuma pirmā daļa norisa kā parasti, kamēr mūsu Ceļa Meklētāji vēl mēģināja, lai ceremonijā parādītu visu to labāko. Klubam Rīga "7" palīgā bija ieradušies CM no kluba "Imanta".

Dievkalpojuma otrās daļas kārtība bija ļoti atšķirīga no ierastās. Tā sākās ar kopīgo dziesmu, kas nebija no "Koklīšu" dziesmu grāmatas, un CM himnu. Direktors Dāvis pastāstīja ko vairāk par šo organizāciju kā tādu un pēc tam bija iespēja redzēt gada atskata video ar visu, kas klubā bija noticis. Kad mūsu draugi no Imantas bija noskaitījuši un izskaidrojuši Ceļa Meklētāju solījumus un likumus, arī jaunie kandidāti ķērās pie lietas. Kamēr Ieva stāstīja par katru kandidātu, Dāvis tiem aplika jauniegūtos kaklautiņus. Kā dāvanu nupat uzņemtie saņēma apliecību un brīnišķīgu grāmatu. Tad bija laiks arī "vecajiem" CM sveikt jaunos. Katra no meitenēm stāstīja kaut ko no savas pieredzes un sirsnīgi sveica - gan vārdiski, gan ar tematisku šokolādi un kartiņu. Kad bija pateikti arī lieli paldies vadītājiem un visvairāk - Jēzum, kopīgi tika dziedātas dažas noslēguma dziesmas.

Protams, arī ēdiens netrūka mūsu izsalkušajiem biedriem un draugiem. Kad bija kārtīgi

paēsts, pienāca laiks spēlēm, caur kurām varēja mazliet vairāk iepazīties. Kad nu arī spēles bija apnikušas, bija jādodas ceļā uz pastaigas vietu - Ķemeru Nacionālā Parka purva laipām. Tā kā laiks bija brīnumaini uzlabojies, varējām iziet gan mazo, gan lielo loku. Tā bija jauka un skaista pastaiga dabā un veids kā pavadīt laiku ar senākiem un ne tik seniem draugiem. Noslēgumā var teikt, ka diena bija patiešām izdevusies! Sveicieni jaunajiem CM kluba Rīga "7" biedriem!

Pārējās bildes skatīt foto galerijā 

Gada atskats:

Nometne 2013-Pasaule

Pavisam nesen – no 7.-14. Jūlijam – Salacgrīvā notika CM nometne. Šogad nometnes tēma bija „Pasaule”. Tās bija 7 aizraujošas dienas, kas pildītas ar smiekliem, draugiem, jūru, brīnišķīgu laiku un Jēzu. Šoreiz kopā dzīvojām pat 3 klubi – Rūjienas „Gulbji”, Smiltenes Ceļa un Piedzīvojumu meklētāji un mēs, Rīgas „7”. Par ēdināšanu noteikti nevarēja sūdzēties, jo mūsu brīnišķīgās pavārītes Sigita Pešele (no 7. Draudzes) un Maija Eglīte (no Smiltenes draudzes) par to lieliski parūpējās.

Šīs nometnes viesis un galvenais runātājs bija vīrs vārdā Mario, kurš dzimis Grenādā (Karību jūras salā) un jau 9 gadu vecumā kļuvis par evaņģēlija sludinātāju. Viņa ikrīta un ikvakara uzrunas bija aizraujošas un centrētas Kristū. Sanāksmes vadīja 5 īpaši viesi no nekritušajām planētām, kas visu nedēļu ceļoja pa klubiem. 

Kā ierasts, visu nedēļu notika dažādas nodarbības – lokšaušana, kristīgā drāma, aitkopība, santehnika u.c. – bet ceturtdien bija pārgājiena diena. Šī gada pārgājiens bija 13 km garš un dažbrīd stiepās gar jūrmalu, bet citu mirkli veda pa Salacgrīvas centru.

Piektdien bija ne tikai ieskaites, lai iegūtu nozīmītes, bet arī daudziem tik īpašais notikums – kristības. Visa nometne skaistā ierindā soļoja līdz jūrai, kur notika kristības uz brīnišķīga saulrieta fona. Salacgrīvas dome ļoti atbalstīja mūs, jo pat lika policistiem apturēt satiksmi uz šosejas „Via Baltica”, lai mūsu svinīgais gājiens to varētu šķērsot.

Sestdien visi varējām piedalīties Salacgrīvas Jūras svētkos ar CM organizētajām radošajām darbnīcām un koncertu estrādē. Tā bija ļoti piepildīta un skaista diena!

Šī gada nometne bija tiešām lielisks piedzīvojums mums visiem kopā. Mēs ceram, ka turpmāk varēsim pavadīt laiku kopā arī ar tiem, ar kuriem iepazināmies tikai nometnē un jau septembrī mūsu klubā ir plānota CM uzņemšana. Tiekamies.

Bildes no nometnes meklēt foto galerijā!


Ciemošanās VUGD Dubultu brigādē

CM „7” nozīmītes „Trauksmes signāls” ietvaros viesojās pie  VUGD Dubultu brigādes.

Svētdienas rīts iesākās parasti, vadītāji tikās sarunātajā vietā un secināja, ka ieradies ir tikai viens mūsu biedrs, pēc nelielas apstākļu noskaidrošanas, tika pieņemts lēmums ātrā laikā apbraukāt mūsu biedru mājas, lai neviens nepalaistu garām nodarbību Tāpēc, ka ir aizgulējies vai nokavējis autobusu, vai kāda cita iemesla dēļ.

Operatīvi darbojoties nonācām pie VUGD Dubultu brigādes ēkas, kur mūs jau sagaidīja ugunsdzēsēji. Smaidīgām sejām un jautrā kompānijā ne tikai no mūsu puses iesākām ekskursiju pa šo ēku. Devāmies uz dispečera telpu, kur mums izstāstīja procesus, kas notiek brīdī, kad tiek saņemts izsaukums, kur kurš dodas, un kā tiek pieņemti lēmumi. Tālāk operatīvā gaitā devāmies uz „garāžas telpu” pie NOPIETNĀS tehnikas. Mums tika piedāvāta ekskluzīva iespēja ieskatīties, kas ir „lācītim vēderā”, mašīnu iekšienē. Jāpiebilst, ka izbrīns un sajūsma bija nenovērtējama. Dažādas caurules, zāģi, sūkņi un daudz citu lietu, bez kurām nevar iztikt, un neviltots ir jautājums, kā tas viss tur var satilpt, un vēl ir kur ūdeni ieliet.?

Taču visa pasākuma kroņa moments bija tad, kad mums atļāva iekāpt ugunsdzēsēju mašīnā, un ne tikai pasēdēt, bet kopā ar ugunsdzēsējiem veikt goda apli ar ieslēgtām sirēnām. Jāatzīst, ka tikai pa teritoriju, taču, tas nemainīja faktu, ka tādus priekus bieži nevar atļauties, jo mašīnai ir 13 litru motors. Sajūsma atkal sita augstu vilni. Taču, ar to nodarbība un pārsteigumi nebeidzās. Mums bija iespēja vērot vel divus paraugdemonstrējumus - cik ātrā laikā ugunsdzēsēji ir gatavi sākt dzēst uguni, un kā ar speciālajām enkur trepēm tikt līdz ceturtajam stāvam. Pa vidu tam visam, protams, uzzinājām daudz derīgas lietas dzīvei un par ugunsdzēsēju ikdienu, kā arī atbildes uz saviem jautājumiem.

Diena tika pavadīta superīgi, un mēs kluba vārdā gribam izteikt LIELU PALDIES ugunsdzēsējiem no VUGD Dubultu brigādes. Lai Dievs dod viņiem spēku, un cerams, ka vienīgais veids, kā mēs tiksimies atkārtoti ir tikai šādās kopīgās nodarbībās.

BILDES skatīt šeit:
Video atskats:

 

Kā mums gāja pārgājienā?

30. septembrī 11 cilvēki, iekāpa baltā busā un devās uz Zebrus ezeru. Laiks solījās būt labs, dabūjām karti un devāmies ceļā! Pēc kāda laika nonākot krustojumā sākam pētīt karti, un saprotam, ka īsti neesam īstajā vietā. Esam jau tur, kur beidzas mūsu karte. Uzņēmām kursu pāri pļavai, uz vienu no objektiem, kuru vēlējāmies apskatīt, taču uz pļavas mūs pārsteidza neliels lietus. Pajumti sameklējām tuvējos krūmos. Par laimi, lietus nebija ilgs un varējām turpināt ceļu. Jaukā saule atkal mūs visus izžāvēja! Neizpalika arī kokos rāpšanās, bēgšana no iršiem, smiekli, kontrolpunkti un neliela spriedze tuvojoties vakaram. Kopā noejot apmēram 15 km.
Foto:šeit

Iespaidus un to kā mums gāja pārgājienā varat vērot šajā video:

CM mācību gada atklāšanas svētki!

Paldies visiem, kuri piedalījās CM mācību gada atklāšanas svētkos! Tas bija lielisks kopā pavadīts laiks. Īpašs paldies par atbalstu Sigitai Pešelei un Lindai Rezņikovai par garšīgo ēdienu. Kā arī paldies SDA Rīgas 7. draudzei par telpām. Mums bija liels prieks par Ērgļu kluba apciemojumu, kā arī ceram, ka šī mūsu uzsāktā draudzība turpināsies.

Līdz ar to ir uzsācies jauns posms mūsu CM kluba dzīvē, kurš mēs ceram būs aizraujošs un piedzīvojumiem bagāts gan mums jaunajiem vadītājiem, gan bērniem un pusaudžiem. Ir sākušās jaunas draudzības, kuras kā rāda mūsu iepriekšējā pieredze ar CM, būs ilgstošas un stipras.

Aicinu jūs visus piedalīties katrā no organizētajām aktivitātēm sākot jau ar pirmo – pārgājienu pēc nu jau nedaudz mazāk kā divām nedēļām. Mēs nevaram sagaidīt, kad atkal varēsim būt kopā ar jums visiem.

Sekojiet līdzi informācijai mājaslapā. Šeit ik pa laikam parādīsies kas jauns. Kā arī bildes pēc katra notikuma. Bildes no atklāšanas svētkiem pieejamas šeit.

Kluba organizatori

ES-TE-RE- Vasaras nometne 2012.
       Šī gada Ceļa Meklētāju nometnes tēma bija "Estere: Drosme šajā laikā". Katru rītu bērni un pusaudži nodarbībās mācījās par Esteres dzīvi. Šis gads bija īpašs arī ar iespaidīgo un krāšņo teātri, kurā piedalījās arī 6 skolotāji no mūsu kluba.  Šogad tikām lutināti ar karsto laiku, bet tam bija arī sekas - vairāki no mūsu kluba dabūja karstumdūrienu. Šoreiz nometnē dzīvojām kopā ar Rūjienas un Jelgavas Ceļa Meklētājiem, ar kuriem ātri vien sadraudzējāmies.
Tomēr dažiem mūsu kluba biedriem šis gads fiziski nebija tik viegls kā citi - diemžēl, Emīlijai bija lauzta kāja un mūsu lielie puiši visu nometni viņu nēsāja. Bet pat tas neatturēja kopīgi doties pārgājienā. Nometnē bija kāds īpašs ārzemju viesis - Izraēls, kurš runāja aizraujošas svētrunas. Jauks bija vakars, kad Izraēls apciemoja mūsu klubu un visi kopīgi varējām runāties pie ugunskura. Bija daudz dažādas nodarbības, kuras bērni apmeklēja ar prieku, jo tajās viņi varēja iemācīties interesantas prasmes un apgūt jaunas zināšanas. Daudzi mūsu Ceļa Meklētāji ieguva pat vairākas nozīmītes, jo izturēja gala ieskaiti nodarbībās. Šī patiesi bija jauka nometne! Ceram, ka šogad mūsu klubam pievienosies jauni biedri, lai kopīgi varētu izbaudīt tās svētības, ko Dievs mums paredzējis.
 Maija


Vēl daži viedokļi par nometni:

Man patika tas ka mēs katru dienu gājām peldēties! Otra lieta, kas man patika bija nojumes celšana no kokiem un striķiem. 

 Kitija

 Nometne bija vienkārši SUPER!!! Šī bija mana pirmā un es ceru arī pēdējā nometne.. AR LAUZTU KĀJU. Varēja gan atpūsties, gan arī iemācīties ko jaunu nodarbībās. Vislabākās bija vakara un rīta sanāksmes. Katru vakaru bija teātrītis. Tas bija VISFORŠĀKAIS TEĀTRIS, kādu esmu redzējusi. Caur šo teātrīti varēju atgādināt jau sev it kā zināmo stāstu, taču uzzināt arī ko jaunu. Svētrunas arī bija ļoti uzrunājošas un aizskarošas. Mācītājs katru reizi svētrunu iesāka ar kādu interesantu stāstu, kas bija reizē smieklīgs un arī pamācošs. Nometne ir gan atpūta, gan arī skola- gan dzīves skola, gan arī dažādu prasmju uzlabošana. Es KATRAM ieteiktu tur būt, jo tas ir liels piedzīvojums kopā ar draugiem un pats galvenais ar Dievu.

Emīlija

Foto no nometnes skatīt šeit: